Jauns plāns Eiropas ilgtspējīgai labklājībai un konkurētspējai Pārskats Rūpniecība, uzņēmējdarbība un inovācija vienmēr ir bijusi daļa no Eiropas DNS, un tā ir spējusi pielāgoties šim laikmetam, ko raksturo industriālā un tehnoloģiju revolūcija, globālā konkurence un strauji mainīga sabiedrība.Mums izdevās atgūties no pārvietošanās ierobežojumu radītā satricinājuma un kļūt stiprākiem, un esam pārvarējuši vēl nepieredzētu enerģētisko krīzi. To visu esam panākuši kopā, apliecinot savu izturību un apņēmību. Tomēr mūsu konkurētspējai tagad ir vajadzīgs jauns impulss. Pasaules ekonomika strauji mainās. Mums ir jārīkojas izlēmīgi, lai aizsargātu un palielinātu Eiropas konkurētspēju – arī attiecībā pret citiem pasaules mēroga dalībniekiem – un nodrošinātu labklājību un taisnīgumu. Pirmām kārtām ir jāatvieglo un jāpaātrina uzņēmējdarbība un jāpadziļina mūsu vienotais tirgus visās nozarēs. Konkurētspējas kompass būs jaunās Komisijas pirmā nozīmīgā iniciatīva, kas noteiks mūsu turpmāko darbu, pamatojoties uz Dragi ziņojumu.Svarīgākie skaitļi 50 % –elektroenerģijas ražošanā izmantoto atjaunīgo energoresursu īpatsvars 2024. gada pirmajā pusē (līdz šim augstākais)līdz 4 miljardiem eiro –investīcijas mākslīgā intelekta izpētē un ieviešanā 2024.–2027. gadā75,8 % –2024. gada otrajā ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem (līdz šim augstākais) Mērķi Atvieglot uzņēmējdarbību,lai veicinātu ekonomikas izaugsmiĪstenot tīras rūpniecības kursu,lai atbalstītu ES konkurētspējīgās nozares un radītu kvalitatīvas darbvietasVeidot noturīgāku aprites ekonomiku, lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgāku ražošanas un patēriņa praksiPalielināt ražīgumu, veicinot digitālo tehnoloģiju izplatīšanu,lai stiprinātu ES konkurētspēju un ieņemtu līderpozīcijas MI inovācijas jomāIzvirzīt pētniecību un inovācijumūsu ekonomikas centrāNoteikt turborežīmu investīcijām,lai paātrinātu zaļo, digitālo un sociālo pārkārtošanosNovērst prasmju un darbaspēka trūkumu,lai uzlabotu cilvēku karjeras iespējas un ekonomikas konkurētspēju Kā mēs sasniegsim savus mērķus Lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju un labklājību, Komisija nākamajiem gadiem ir izvirzījusi šādus mērķus:Atvieglot uzņēmējdarbību un paātrināt to Lai uzlabotu ES konkurētspēju, Komisijaieviesīs Konkurētspējas kompasu, lai novērstu inovācijas plaisu, dekarbonizētu ekonomiku un palielinātu drošību;pilnveidos vienoto tirgu galvenajās nozarēs, lai uzņēmumiem būtu iespējas paplašināties;īstenos jaunu pieeju konkurences politikai;samazinās administratīvo slogu un ziņošanas pienākumus vismaz par 25 %, bet MVU – vismaz par 35 %;veiks ES acquis noturības testus un nāks klajā ar priekšlikumiem, kā vienkāršot un kodificēt tiesību aktus, lai novērstu pārklāšanos un pretrunas, vienlaikus saglabājot augstus standartus;ierosinās jaunu ES mēroga juridisko statusu, kas sekmēs inovatīvu uzņēmumu izaugsmi;veiks jaunu MVU un konkurētspējas apsekojumu, lai palīdzētu izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga;ierosinās atjaunināt iestāžu nolīgumu par vienkāršošanu un labāku likumdošanas procesu. Veidot jaunu tīras rūpniecības kursu Lai turpinātu virzību uz Eiropas zaļajā kursā noteiktajiem mērķiem, dekarbonizētu mūsu ekonomiku un samazinātu enerģijas cenas, Komisijanāks klajā ar tīras rūpniecības kursu, kura mērķis būs nodrošināt rūpniecības konkurētspēju un radīt kvalitatīvas darbvietas;ierosinās Eiropas Klimata aktā noteikt emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2040. gadam (90 %);atbalstīs nozares un uzņēmumus ar Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas aktu, kas palīdzēs paātrināt plānošanu, konkursu procedūras un atļauju piešķiršanu;samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, pabeidzot enerģētikas savienības izveidi;investēs tīras enerģijas infrastruktūrā un tehnoloģijās;iedarbinās un paplašinās pieprasījuma agregēšanas mehānismu, papildus gāzei iekļaujot tajā arī ūdeņradi un kritiski svarīgās izejvielas;veidos tīras tirdzniecības un investīciju partnerības, kas palīdzēs nodrošināt izejvielu, tīras enerģijas un tīro tehnoloģiju piegādes;saglabās līderpozīciju starptautiskajās sarunās par klimatu;veicinās dzelzceļa transporta izmantošanu un ierosinās vienotas digitālās rezervēšanas un biļešu pārdošanas regulu, kura nodrošinās eiropiešiem iespēju vienotā platformā iegādāties vienu kopīgu biļeti un iegūt pasažiera tiesības attiecībā uz visu braucienu. Virzīties uz noturīgāku aprites ekonomiku Lai pārietu uz ilgtspējīgāku ražošanas un patēriņa modeli, kas vērsts uz izmantoto resursu vērtības ilgāku saglabāšanu mūsu ekonomikā, Komisijasagatavos jaunu Aprites ekonomikas aktu, kas palīdzēs radīt tirgus pieprasījumu pēc otrreizējiem materiāliem un izveidot vienotu atkritumu tirgu;nāks klajā ar jaunu ķīmiskās rūpniecības tiesību aktu paketi, kas viesīs skaidrību par “mūžīgajām ķimikālijām” (PFAS);pabeigs veidot Eiropas veselības savienību, kas palīdzēs dažādot piegādes ķēdes, atvieglot piekļuvi modernākajām ārstēšanas metodēm un uzlabot veselības un farmācijas nozares noturību;ierosinās Kritiski svarīgo zāļu aktu, kas samazinās atkarību attiecībā uz kritiski svarīgām zālēm un to sastāvdaļām;pastiprinās darbu saistībā ar profilaktisko veselību – īpaši attiecībā uz psihoemocionālo veselību, sirds un asinsvadu slimībām un vēzi –, kā arī darbu saistībā ar deģeneratīvo slimību ārstēšanu un autisma pētniecību;aizsargās mūsu veselības aprūpes sistēmu drošību, ierosinot Eiropas rīcības plānu attiecībā uz slimnīcu un veselības aprūpes sniedzēju kiberdrošību. Palielināt ražīgumu, veicinot digitālo tehnoloģiju izplatīšanu Mūsu mērķis ir palielināt ražīgumu, sekmējot digitālo tehnoloģiju izplatīšanu. Tāpēc Komisijaveicinās investīcijas digitālajā infrastruktūrā ar mērķi uzlabot piekļuvi drošai, ātrai un uzticamai savienotībai;turpinās pastiprināt digitālo jomu reglamentējošo ES tiesību aktu izpildi;risinās ar e-komercijas platformām saistībās problēmas;palielinās investīcijas superdatošanā, pusvadītājos, lietu internetā, genomikā, kvantiskajā datošanā un kosmosa tehnoloģijās;pieņems MI kontinenta rīcības plānu, ar kura palīdzību MI jaunuzņēmumiem un nozarei tiks nodrošināta piekļuve superdatošanas jaudai;sekmēs jaunus MI rūpnieciskos lietojumus un uzlabos sabiedriskos pakalpojumus, izstrādājot MI piemērošanas stratēģiju;izveidos jaunu Eiropas MI pētniecības padomi, kas palīdzēs sakopot visus ES resursus;nāks klajā ar Eiropas datu savienības stratēģiju, kas nodrošinās netraucētu lielapjoma datu kopīgošanu. Izvirzīt pētniecību un inovāciju mūsu ekonomikas centrā Lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju un sekmētu jauna izgudrojumu un izdomas laikmeta sākumu, ES ekonomikas centrā izvirzīsim pētniecību, inovāciju, zinātni un tehnoloģijas. Komisijapalielinās finansējumu pētniecībai, lai liktu lielāku uzsvaru uz stratēģiskajām prioritātēm;paplašinās Eiropas Pētniecības padomi un Eiropas Inovācijas padomi;ierosinās Eiropas Biotehnoloģiju aktu, kas atvieglos un paātrinās biotehnoloģiju ceļu no laboratorijas līdz tirgum;atbalstīs zaļo un digitālo pārkārtošanos un izstrādās augstvērtīgas tehnoloģijas, īstenojot Eiropas dzīvības zinātņu stratēģiju;veicinās sadarbību starp pētniecības struktūrvienībām, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, stiprinot universitāšu alianses. Noteikt turborežīmu investīcijām Mēs veiksim apjomīgus ieguldījumus mūsu ilgtspējīgā konkurētspējā, izmantojot publiskās investīcijas privātā kapitāla piesaistei un ar privātām investīcijām saistīto risku mazināšanai. Komisijaierosinās riska absorbēšanas pasākumus, kas ļaus komercbankām, investoriem un riska kapitāla uzņēmumiem vieglāk finansēt strauji augošus uzņēmumus;pārskatīs ES noteikumus, lai novērstu šķēršļus, kas ierobežo inovācijas finansēšanai pieejamā Eiropas kapitāla apjomu;izveidos Eiropas uzkrājumu un investīciju savienību, kas palīdzēs piesaistīt privātos uzkrājumus, ko investēt inovācijā un pārejas uz tīru enerģiju un digitālās pārkārtošanas īstenošanā;pārskatīs publiskā iepirkuma noteikumus, lai atsevišķu stratēģisko nozaru publiskajā iepirkumā būtu iespējams dot priekšroku Eiropas produktiem;atbalstīs stratēģisku tehnoloģiju izstrādi un ražošanu Eiropā, izveidojot Eiropas Konkurētspējas fondu, no kura arī tiks atbalstīti svarīgi kopīgu interešu projekti. Novērst prasmju un darbaspēka trūkumu Lai uzlabotu cilvēku karjeras iespējas un ekonomikas konkurētspēju, Komisijaizveidos prasmju savienību, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta ieguldījumiem, mūžizglītībai un prasmju saglabāšanai;koncentrēsies uz pamatprasmju uzlabošanu;ierosinās STEM izglītības stratēģisko plānu, kura mērķis būs novērst sekmju pasliktināšanos un kvalificētu skolotāju trūkumu jomās, kas saistītas ar zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM), kā arī piesaistīt STEM apguvei un attiecīgajām profesijām vairāk meiteņu un sieviešu;veicinās profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ar Eiropas profesionālās izglītības un apmācības stratēģiju;palielinās un pārorientēs prasmju finansējumu ES budžetā;nāks klajā ar prasmju pārnesamības iniciatīvu, kas nodrošinās vienā valstī iegūtu prasmju atzīšanu citā valstī, un turpinās darbu pie kopīgā Eiropas grāda izveides. Līdzšinējais progress Sekojiet līdzi saskaņā ar šo prioritāti ierosināto jauno iniciatīvu, tiesību aktu un tiesību aktu izmaiņu virzībai. 2025. gada jūlijsIepazīstināšana ar Ķīmiskās rūpniecības rīcības plānu, kas stiprinās ES ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju un modernizācijuKomisija nāk klajā ar stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt Eiropu par pasaulē pievilcīgāko vietu dzīvības zinātnēm.Komisija nāk klajā ar kvantu stratēģiju, kuras uzdevums ir Eiropu līdz 2030. gadam padarīt par vienu no kvantu nozares līderiem pasaules mērogā.2025. gada jūnijsKomisija ierosina ES Kosmosa tiesību aktu, kura mērķis ir padarīt Eiropas kosmosa nozari tīrāku, drošāku un konkurētspējīgāku.2025. gada maijsIepazīstināšana ar vērienīgu stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt Eiropu par jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem piemērotu darbības vietuKomisija nāk klajā ar stratēģiju “Zinātnei izvēlies Eiropu!”, kuras mērķis ir piesaistīt un noturēt izcilus talantus.Iepazīstināšana ar stratēģiju, kuras mērķis ir Eiropas vienoto tirgu padarīt vienkāršāku, bez traucējumiem strādājošu un spēcīgākuKomisija nāk klajā ar “REPowerEU” ceļvedi, kurā izklāstīts, kā nodrošināt ES pilnīgu enerģētisko neatkarību no Krievijas.2025. gada aprīlisIepazīstināšana ar rīcības plānu “Mākslīgā intelekta kontinents”, kurā ieskicēta MI turpmākā attīstība Eiropā2025. gada martsKomisija nāk klajā ar rūpniecības rīcības plānu Eiropas autobūves nozarei.Iepazīstināšana ar rīcības plānu konkurētspējīgai un dekarbonizētai tērauda un metālu rūpniecībai EiropāKomisija nāk klajā ar uzkrājumu un investīciju savienības stratēģiju, lai uzlabotu ES iedzīvotāju un uzņēmumu finansiālās iespējas.2025. gada februārisKomisija nāk klajā ar iniciatīvu “InvestAI”, kuras mērķis ir piesaistītu ieguldījumus mākslīgajā intelektā 200 miljardu eiro apmērā.Iepazīstināšana ar pirmo priekšlikumu paketi birokrātijas apkarošanai un uzņēmējdarbības vides vienkāršošanaiTiek pieņemts Lētākas enerģijas rīcības plāns, lai samazinātu enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un rūpniecības nozarēm.Komisija nāk klajā ar tīras rūpniecības kursu ES konkurētspējai un dekarbonizācijai.Parādīt vēl 2 elementu(-s)2025. gada janvārisTiek sākts stratēģiskais dialogs par autobūves nozares nākotni.Iepazīstināšana ar Konkurētspējas kompasu ES ilgtspējīgas labklājības veicināšanai Aktualitātes Komisijas plāns tērauda rūpniecības aizsardzībai no globālā ražošanas jaudas pārpalikuma2025. gada 7. oktobris. Komisija ir nākusi klajā ar plānu, kā aizsargāt ES tērauda nozari no globālā ražošanas jaudas pārpalikuma negodīgās ietekmes. Šis priekšlikums ir būtisks solis, kas palīdzēs nodrošināt šīs svarīgās nozares dzīvotspēju, lai saglabātu darbvietas un atbalstītu nozares dekarbonizācijas centienus. Tas aizstās ES tērauda ražojumu aizsardzības pasākumu, kura piemērošanas termiņš beigsies 2026. gada jūnijā, un piedāvās stingru un pastāvīgu aizsardzību ES tērauda rūpniecībai.Plašāka informācija Saistītie tematiVienotais tirgus un standartiEiropas konkurētspējas stiprināšanaKonkurences politikaEiropas Klimata paktsEnerģētikas stratēģijaVides stratēģijas un rīcības plāniEiropas digitālās nākotnes veidošanaPētniecība un inovācijaProgramma “InvestEU”Instruments “NextGenerationEU”Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība Atbildīgās personasTeresa RiberaPriekšsēdētājas izpildvietniece tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārkārtošanās jautājumosHenna VirkunenaPriekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumosStefans SežurnēPriekšsēdētājas izpildvietnieks uzplauksmes un industriālās stratēģijas jautājumosRoksana MinzatuPriekšsēdētājas izpildvietniece sociālo tiesību, prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos Marošs ŠefčovičsTirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārsValdis DombrovskisEkonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārsVopke HukstraKlimata, neto nulles emisiju un tīras izaugsmes komisārsMarija Luīza AlbukērkeFinanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības komisāreEkaterina ZaharijevaJaunuzņēmumu, pētniecības un inovācijas komisāreDans JergensensEnerģētikas un mājokļu komisārsApostols DzidzikostsIlgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Citas Komisijas prioritātesDrošība un aizsardzībaEiropas sociālais taisnīgumsDzīves kvalitāteDemokrātija un mūsu vērtībasEiropa pasaulēES budžets un reformas
Lai uzlabotu ES konkurētspēju, Komisijaieviesīs Konkurētspējas kompasu, lai novērstu inovācijas plaisu, dekarbonizētu ekonomiku un palielinātu drošību;pilnveidos vienoto tirgu galvenajās nozarēs, lai uzņēmumiem būtu iespējas paplašināties;īstenos jaunu pieeju konkurences politikai;samazinās administratīvo slogu un ziņošanas pienākumus vismaz par 25 %, bet MVU – vismaz par 35 %;veiks ES acquis noturības testus un nāks klajā ar priekšlikumiem, kā vienkāršot un kodificēt tiesību aktus, lai novērstu pārklāšanos un pretrunas, vienlaikus saglabājot augstus standartus;ierosinās jaunu ES mēroga juridisko statusu, kas sekmēs inovatīvu uzņēmumu izaugsmi;veiks jaunu MVU un konkurētspējas apsekojumu, lai palīdzētu izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga;ierosinās atjaunināt iestāžu nolīgumu par vienkāršošanu un labāku likumdošanas procesu.
Lai turpinātu virzību uz Eiropas zaļajā kursā noteiktajiem mērķiem, dekarbonizētu mūsu ekonomiku un samazinātu enerģijas cenas, Komisijanāks klajā ar tīras rūpniecības kursu, kura mērķis būs nodrošināt rūpniecības konkurētspēju un radīt kvalitatīvas darbvietas;ierosinās Eiropas Klimata aktā noteikt emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2040. gadam (90 %);atbalstīs nozares un uzņēmumus ar Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas aktu, kas palīdzēs paātrināt plānošanu, konkursu procedūras un atļauju piešķiršanu;samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, pabeidzot enerģētikas savienības izveidi;investēs tīras enerģijas infrastruktūrā un tehnoloģijās;iedarbinās un paplašinās pieprasījuma agregēšanas mehānismu, papildus gāzei iekļaujot tajā arī ūdeņradi un kritiski svarīgās izejvielas;veidos tīras tirdzniecības un investīciju partnerības, kas palīdzēs nodrošināt izejvielu, tīras enerģijas un tīro tehnoloģiju piegādes;saglabās līderpozīciju starptautiskajās sarunās par klimatu;veicinās dzelzceļa transporta izmantošanu un ierosinās vienotas digitālās rezervēšanas un biļešu pārdošanas regulu, kura nodrošinās eiropiešiem iespēju vienotā platformā iegādāties vienu kopīgu biļeti un iegūt pasažiera tiesības attiecībā uz visu braucienu.
Lai pārietu uz ilgtspējīgāku ražošanas un patēriņa modeli, kas vērsts uz izmantoto resursu vērtības ilgāku saglabāšanu mūsu ekonomikā, Komisijasagatavos jaunu Aprites ekonomikas aktu, kas palīdzēs radīt tirgus pieprasījumu pēc otrreizējiem materiāliem un izveidot vienotu atkritumu tirgu;nāks klajā ar jaunu ķīmiskās rūpniecības tiesību aktu paketi, kas viesīs skaidrību par “mūžīgajām ķimikālijām” (PFAS);pabeigs veidot Eiropas veselības savienību, kas palīdzēs dažādot piegādes ķēdes, atvieglot piekļuvi modernākajām ārstēšanas metodēm un uzlabot veselības un farmācijas nozares noturību;ierosinās Kritiski svarīgo zāļu aktu, kas samazinās atkarību attiecībā uz kritiski svarīgām zālēm un to sastāvdaļām;pastiprinās darbu saistībā ar profilaktisko veselību – īpaši attiecībā uz psihoemocionālo veselību, sirds un asinsvadu slimībām un vēzi –, kā arī darbu saistībā ar deģeneratīvo slimību ārstēšanu un autisma pētniecību;aizsargās mūsu veselības aprūpes sistēmu drošību, ierosinot Eiropas rīcības plānu attiecībā uz slimnīcu un veselības aprūpes sniedzēju kiberdrošību.
Mūsu mērķis ir palielināt ražīgumu, sekmējot digitālo tehnoloģiju izplatīšanu. Tāpēc Komisijaveicinās investīcijas digitālajā infrastruktūrā ar mērķi uzlabot piekļuvi drošai, ātrai un uzticamai savienotībai;turpinās pastiprināt digitālo jomu reglamentējošo ES tiesību aktu izpildi;risinās ar e-komercijas platformām saistībās problēmas;palielinās investīcijas superdatošanā, pusvadītājos, lietu internetā, genomikā, kvantiskajā datošanā un kosmosa tehnoloģijās;pieņems MI kontinenta rīcības plānu, ar kura palīdzību MI jaunuzņēmumiem un nozarei tiks nodrošināta piekļuve superdatošanas jaudai;sekmēs jaunus MI rūpnieciskos lietojumus un uzlabos sabiedriskos pakalpojumus, izstrādājot MI piemērošanas stratēģiju;izveidos jaunu Eiropas MI pētniecības padomi, kas palīdzēs sakopot visus ES resursus;nāks klajā ar Eiropas datu savienības stratēģiju, kas nodrošinās netraucētu lielapjoma datu kopīgošanu.
Lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju un sekmētu jauna izgudrojumu un izdomas laikmeta sākumu, ES ekonomikas centrā izvirzīsim pētniecību, inovāciju, zinātni un tehnoloģijas. Komisijapalielinās finansējumu pētniecībai, lai liktu lielāku uzsvaru uz stratēģiskajām prioritātēm;paplašinās Eiropas Pētniecības padomi un Eiropas Inovācijas padomi;ierosinās Eiropas Biotehnoloģiju aktu, kas atvieglos un paātrinās biotehnoloģiju ceļu no laboratorijas līdz tirgum;atbalstīs zaļo un digitālo pārkārtošanos un izstrādās augstvērtīgas tehnoloģijas, īstenojot Eiropas dzīvības zinātņu stratēģiju;veicinās sadarbību starp pētniecības struktūrvienībām, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, stiprinot universitāšu alianses.
Mēs veiksim apjomīgus ieguldījumus mūsu ilgtspējīgā konkurētspējā, izmantojot publiskās investīcijas privātā kapitāla piesaistei un ar privātām investīcijām saistīto risku mazināšanai. Komisijaierosinās riska absorbēšanas pasākumus, kas ļaus komercbankām, investoriem un riska kapitāla uzņēmumiem vieglāk finansēt strauji augošus uzņēmumus;pārskatīs ES noteikumus, lai novērstu šķēršļus, kas ierobežo inovācijas finansēšanai pieejamā Eiropas kapitāla apjomu;izveidos Eiropas uzkrājumu un investīciju savienību, kas palīdzēs piesaistīt privātos uzkrājumus, ko investēt inovācijā un pārejas uz tīru enerģiju un digitālās pārkārtošanas īstenošanā;pārskatīs publiskā iepirkuma noteikumus, lai atsevišķu stratēģisko nozaru publiskajā iepirkumā būtu iespējams dot priekšroku Eiropas produktiem;atbalstīs stratēģisku tehnoloģiju izstrādi un ražošanu Eiropā, izveidojot Eiropas Konkurētspējas fondu, no kura arī tiks atbalstīti svarīgi kopīgu interešu projekti.
Lai uzlabotu cilvēku karjeras iespējas un ekonomikas konkurētspēju, Komisijaizveidos prasmju savienību, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta ieguldījumiem, mūžizglītībai un prasmju saglabāšanai;koncentrēsies uz pamatprasmju uzlabošanu;ierosinās STEM izglītības stratēģisko plānu, kura mērķis būs novērst sekmju pasliktināšanos un kvalificētu skolotāju trūkumu jomās, kas saistītas ar zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM), kā arī piesaistīt STEM apguvei un attiecīgajām profesijām vairāk meiteņu un sieviešu;veicinās profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ar Eiropas profesionālās izglītības un apmācības stratēģiju;palielinās un pārorientēs prasmju finansējumu ES budžetā;nāks klajā ar prasmju pārnesamības iniciatīvu, kas nodrošinās vienā valstī iegūtu prasmju atzīšanu citā valstī, un turpinās darbu pie kopīgā Eiropas grāda izveides.
Komisijas plāns tērauda rūpniecības aizsardzībai no globālā ražošanas jaudas pārpalikuma2025. gada 7. oktobris. Komisija ir nākusi klajā ar plānu, kā aizsargāt ES tērauda nozari no globālā ražošanas jaudas pārpalikuma negodīgās ietekmes. Šis priekšlikums ir būtisks solis, kas palīdzēs nodrošināt šīs svarīgās nozares dzīvotspēju, lai saglabātu darbvietas un atbalstītu nozares dekarbonizācijas centienus. Tas aizstās ES tērauda ražojumu aizsardzības pasākumu, kura piemērošanas termiņš beigsies 2026. gada jūnijā, un piedāvās stingru un pastāvīgu aizsardzību ES tērauda rūpniecībai.Plašāka informācija
Teresa RiberaPriekšsēdētājas izpildvietniece tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārkārtošanās jautājumos
Henna VirkunenaPriekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos
Roksana MinzatuPriekšsēdētājas izpildvietniece sociālo tiesību, prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos
